Daudzveidība un ģeogrāfija
Pērlēm ir ļoti daudz veidu un tām ir plaša izcelsme. Mēs detalizēti aplūkosim katru no šiem veidiem.
Jūras Pērles – tas ir Akoja pērļu veids. Šīs pērles izaug austerēs, kuras mīt jūras ūdenī. Neraugoties uz vienādu diametru un kvalitāti, jūras pērles tiek vērtētas 6 reizes augstāk, nekā saldūdens pērles. Jūras pērles tiek piegādātas tirgū pārsvarā no Ķīnas provincēm Guangsi, Guangdong un Hainanj.
Akoja Pērles tiek ražotas Japānā, Ķīnā un Vjetnamā. Uz šo brīdi to ražošana tiek pārvietota uz dienvidiem, uz siltajiem Ķīnas piekrastes ūdeņiem, tāpēc kā tur pērles izaug divas reizes ātrāk. Šī pērļu veida krāsu palete iekļauj balto, krēma, rozā, sudrabaino un zaļgani melno. Pērļu diametrs atrodas diapazonā no 5 līdz 9 mm. Lielākas šī veida pērles tiek sastoptas ļoti reti un maksā ļoti dargi.
Dienvidu Jūras Pērles tiek nosauktas par kultivēto pērļu „karalieni”. Šīs ir dižciltīgas lielas pērles, kuras ražo ļoti liela jūras austeru šķirne - Pinctada maxima. Mūsdienās visas pērles, kuras tiek izaudzētas ar šo austeru palīdzību, tiek devētas par „dienvidu jūras pērlēm”, kuru lielāka daļa tiek ražota Austrālijas, Indonēzijas un Filipīnu ūdeņos. Šo pērļu diametrs ir no 10 līdz 20 mm. Šīs ir visdargākās no kultivētām jūras pērlēm, jo tās atrodas austerēs ilgāk, tām ir bieza perlamutra virsma un tās ir vislielākās. „Dienvidu jūru pērles” ir ļoti skaistas un tiek augsti vērtētas. Pēs savas formas tās nav ideālas un uz tām tiek atrasti defekti biežāk, nekā uz māzākām pērlēm. Šo pērļu krāsu palete ir daudzveidīga – nokrāsa ir sākot no zelta līdz oranžam, kā arī ir zilā, dažas ir melnā un baltā tonī.
Taiti pērles – tās ir augstās kvalitātes kultivētas pērles, pieteikami lielas, to krāsa tiek izveidota dabiski un variējas sākot no pelēkas līdz melnai krāsai, šo pērļu diametra izmērs parasti ir 11-12 mm. Šīs pērles tiek dabūtas no īpaši tīra un silta ūdens Franču Polinēzijas piekrastē. Tās tiek iegūtas no lieliem melnlūpu gliemiem. Taiti pērles aug daudz ātrāk, nekā citi pērļu veidi, bet tikai neliela gliemju daļa ir spējīga ražot augstās kvalitātes apaļas pērles. Katra šo veidu pērle ir unikāla un atšķiras no citām. Šī iemesla dēļ rotājumi no šo pērļu veida ir ļoti darbietilpīgs process. Juvilieriem ir jāizvēlas simtiem pērļu, lai uztaisītu ideālu kaklarotu.
Saldūdens pērles aug gliemjos, kuri mīt saldūdenī. Kodols – viela, kuru ievieš saldūdens gliemī, ir ievērojami mazāka, nekā kodols, kurš tiek lietots priekš ieviešanas jūras gliemjos. To rezultātā upes pērles satur biezāku perlamutra slāni un izskatās daudz spožāk, nekā jūras pērles. Saldūdens pērles ir lētākas par jūras pērlēm ši fakta dēļ, ka saldūdens gliemis ir daudz lielāks par jūras gliemi un ir spējīgs vienlaicīgi izaudzēt līdz 20-30 pērlēm, kamēr jūras gliemis, kā ir pieņemts, tikai vienu. Saldūdens pērļu ražotne ir koncentrēta Ķīnā, Huanhe jūrā, Taihu ezerā un Vinling (Zeijang provincē). Saldūdens pērles ir ļoti populāras pateicoties formai, krāsai un izmēra daudzveidībai. Tiek sastapti izmēri sākot no 2 līdz 8 mm, tomēr vidējais izmērs ir no 4 līdz 6 mm. Absolūti rets saldūdens kultivēto pērļu izmērs ir vairāk par 10 mm. Saldūdens pērlēm, atšķirībā no saļās ūdens pērlēm, nav kodola. Izņēmums – pērles, kuru izmērs pārsniedz 10 mm. Ja ir pagājuši 1,5 gadi, pērles sasniedz aptuveni 3 mm. Pēc 3 gadiem tās var sasniegt jau 7 mm. Bet vairāk par 7 mm saldūdens pērles var sasniegt tikai tad, ja var gaidīt vēl 4 gadus.
Pērļu krāsas un formas:
Pērļu nokrāsa ir daudzveidīga:
baltā, rozā, krēma krāsas, melnā, bronzā, brunā jeb lavandas, zilās, dzeltenās, zaļās krāsas pasteļtoņos. Juveliertirdzniecībā dod priekšroku rozā, krēma krāsas, baltām un melnām pērlēm. Tiek uzskaitīts, ka pērle iegūst savu krāsu no gliemežvāka iekšēja perlamutra slāņa, precīzāk – no tā perlamutra slāņa apgabala, blakus kuram tā tika izveidota, t.i. pērļu krāsa ir atkarīga no gliemja veida. Turklāt, pērļu nokrāsa ir atkarīga no ūdens temperatūras un sastāva, kā arī gliemja veselības stāvokļa un pat uztura sastāva, kuru tas sagremo. Pērļu krāsa var būt: baltā, dzeltenīgā, sudrabainā, krēma, zeltainā, zaļā, gaiši zilā, pelēkā un melnā. Bieži nokrāsa ir nevienmērīga un plankumaina.
Profesionāļi sadala pērles uz trījās pamatkategorijās pēc formas, pamatoties uz kopīgām raksturīgām īpašībām:
-
Sfēriskās pērles – vispazīstamākais pērļu veids un visretākais pērļu veids dabā, tas ir ideāli apaļās vai gandrīz apaļas formas.
-
Simmētriskās pērles – sarežģītas, bet pareizas formas. Ja vizuāli sadalītu šīs pērles uz pusītēm, tās būs vienādas. Tā ir simetrija.
-
Baroka vai barokas forma (Baroque Pearl) – neprasatas nepareizas formas pērles.
Šo kategoriju ietvaros pērles tiek sadalītas septiņās pamatformās:
Apaļās– tās ir ideāli sfēriskas formas pērles. Tā ir visvērtīgākā un visretākā forma dabā. Kultivētās pērles izaug tieši tādas.
Gandrīz apaļās – mazliet iegarenas vai sablīvētas formas pērles. Tās arī tiek augsti vērtētas un pēc pareizas juvelierapstrādes izskatās rotājumos kā ideāli apaļas un ir grūti atšķiramas pēc izskata.
Ovāls – ovālās formas pērles, šaurākais pa malām un platākas centrā. Tiek klasificēts arī kā „sfērisks”.
Poga plakanās pogas formas pērles, apaļas un plakanas kā disks. Tās bieži izmanto auskariem.
Bumbierveidīga, lāsveidīga – asaru forma, var būt gara un īsa. Šīs pērles izskatās ļoti pievilcīgi pakariņam.
Pusbaroks – šīs ir pērles, kurām ir forma līdzīga jebkurai no augstāk minētām formām, bet kuras tajā pašā laikā ir nesimetriskas.
Baroks– nepareizas un nesimetriskas formas pērles. Tās var būt īpašī brīnumaina fantāzijas veida, vai var kaut ko atgādināt, piemēram, krustu vai nūjiņu.
Šīs ir teorētiski mazākās vērtības pērles, bet var sastapt tādas unikālas formas, kuras pārsniedz pēc savas cenas ideālas apaļās pērles.